Eiropas digitālās identitātes (EUDI) regula

Jaunā regula, ar ko izveido Eiropas digitālās identitātes satvaru, balstās uz 2014. gada Regulu par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS regula). 

Saskaņā ar eIDAS regulu ES dalībvalstis varētu brīvprātīgi paziņot par valsts elektroniskās identifikācijas shēmām, kuras citām dalībvalstīm pēc tam bija pienākums atzīt. Paziņotās elektroniskās identifikācijas atzīšana kļuva obligāta 2018. gadā. Tomēr dalībvalstīm nebija pienākuma izstrādāt valsts elektronisko identifikāciju. Sadarbspēja tika panākta, tikai ieviešot sadarbspējas virsstruktūru, kas savieno dažādas identitātes sistēmas, kuras bija pakļautas tehniskām problēmām. Tas ir radījis atšķirības starp valstīm un liedzis to attiecināt arī uz privātiem digitālajiem pakalpojumiem.

Ar jauno regulu tiek novērsti eIDAS trūkumi, uzlabojot pašreizējā digitālās identitātes regulējuma efektivitāti un attiecinot tā priekšrocības arī uz privāto sektoru. Dalībvalstis tiks pilnvarotas piedāvāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem digitālos makus, kas var sasaistīt to valsts digitālo identitāti ar pierādījumiem par citiem personiskiem atribūtiem, piemēram, autovadītāja apliecībām, diplomiem un bankas kontiem. Šos makus var izdot vai nu publiskas iestādes, vai atzītas privātas struktūras. Mērķis ir nodrošināt eiropiešiem pilnīgu kontroli pār saviem datiem, vienlaikus piekļūstot tiešsaistes pakalpojumiem, novēršot nevajadzīgu datu kopīgošanu. Pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir juridisks pienākums nepārprotami identificēt savus klientus, būs pienākums pieņemt maku autentifikācijai.

ES digitālās identitātes maku pamatā būs valstu sistēmas, kas jau pastāv dažās dalībvalstīs. Jaunajā regulā ir noteikts, ka dalībvalstis arī turpmāk nodrošinās digitāloidentitāti. Uz šā pamata tiek veidots Eiropas digitālās identitātes maks, paplašinot valstu eID funkcijas un lietojamību un nodrošinot valstu maku savstarpēju atzīšanu citās dalībvalstīs. 

Tā arī veicinās saskaņotu pieeju drošībai, veicinot digitālo identitāšu plašu atzīšanu visā ES. Šī pieeja būs regulas stūrakmens, piešķirot gan iedzīvotājiem, gan tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem kopīgu tehnisko arhitektūru, atsauces sistēmu un standartus. Šī saskaņošana nodrošina digitālās identitātes risinājumu atzīšanu un pieņemšanu visā ES, veicinot uzticēšanos un sadarbspēju.

Saskaņota ar spēkā esošajiem kiberdrošības tiesību aktiem, regula nosaka pienākumu ievērot kiberdrošības prasības, stiprinot uzticēšanos digitālās identitātes risinājumiem. Turklāt tas ļauj publiskām struktūrām izdot elektroniskos apliecinājumus, veicinot akreditācijas datu atzīšanu elektroniskā veidā visā Eiropā, vienlaikus par prioritāti nosakot datu privātumu.

Papildus vienkāršai identifikācijai regula paplašinās uzticamības pakalpojumu darbības jomu, iekļaujot elektronisko datu reģistrēšanu elektroniskajā virsgrāmatā, attālināta elektroniskā paraksta pārvaldību un radīšanas ierīces vai attālinātas elektroniskā zīmoga radīšanas ierīces.

Iedzīvotāji un uzņēmumi:

1. Lietotāja kontrole: Iedzīvotājiem būs tiesības izvēlēties, kurus viņu identitātes un datu aspektus viņi kopīgo ar trešām personām, nodrošinot privātumu un kontroli pār personas informāciju.
2. Plaši izplatīta lietojamība: ES digitālās identitātes maki būs pieejami visā ES, lai piekļūtu publiskiem un privātiem digitālajiem pakalpojumiem, padarot tiešsaistes mijiedarbību raitāku un efektīvāku.
3. Pārredzamība un drošība: ES digitālie maki būs licencēti atklātā pirmkoda formātā, nodrošinot pārredzamību un drošību. Lietotāji tiks pārliecināti, ka viņu dati tiek apstrādāti droši, un tiks veikti pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai nelikumīgu izsekošanu.
4. Vienkārša lietošana: Maki piedāvās lietotājdraudzīgu saskarni, kas ļaus personām viegli pārvaldīt savu digitālo identitāti un piekļuves pakalpojumus. Kvalificētu e-parakstu izveide neprofesionālai lietošanai būs bez maksas, uzlabojot pieejamību.
5. Vienmērīga iekāpšana: Iedzīvotāji varēs izmantot valstu eID shēmas, lai reģistrētos makiem, nodrošinot vienmērīgu pāreju uz digitālās identitātes pārvaldību.

a) Valdības:

1. Uzlabota piekļuve digitālajiem pakalpojumiem: Maki var racionalizēt identitātes pārbaudes procesu, atvieglojot iedzīvotāju piekļuvi valdības pakalpojumiem tiešsaistē un veicinot ieviešanu.
2. Krāpšanas novēršanas uzlabošana: Nodrošinot drošus un pārbaudāmus identitātes līdzekļus, tas var palīdzēt samazināt identitātes zādzību un ar to saistīto krāpšanu attiecībā uz valdības pakalpojumiem.
3. Uzlabo drošību: Tiks uzlabota iedzīvotāju datu vispārējā drošība un samazināts pārkāpumu risks.

b) Digitālo pakalpojumu sniedzēji:

1. Uzlabot drošību un privātumu: Maki var samazināt risku, kas saistīts ar atbildību par tradicionālajām autentifikācijas metodēm.
2. Samazināt autentifikācijas izmaksas: Maki var samazināt izmaksas, kas saistītas ar identitātes pārbaudes procesiem, vienkāršojot un automatizējot tos.
3. Izvairieties no paļaušanās uz konkurējošām lielām platformām: Pakalpojumu sniedzējiem būs mazāk jāpaļaujas uz identitātes pakalpojumiem, neskaidri izmantojot iegūtos lietotāju datus.

c) sabiedrība:

1. Palielināts tiešsaistes darījumu skaits: Ar vieglāku un drošāku verifikāciju cilvēki var būt vairāk tendēti iesaistīties tiešsaistes darījumos.
2. Jaunas uzņēmējdarbības iespējas: Identitātes maku pieņemšana var veicināt inovāciju, radot jaunus pakalpojumus un produktus.
3. Resursu pārdale: Resursus, kas iepriekš bija paredzēti manuālas verifikācijas procesiem, var novirzīt produktīvākiem lietojumiem.
4. Ekonomikas izaugsme: Kopumā plašāka tiešsaistes darījumu pieņemšana, jaunas uzņēmējdarbības iespējas un labāka resursu sadale var veicināt vispārējo ekonomikas stabilitāti un izaugsmi.

Eiropas digitālās identitātes maku ieviešana iezīmēs nozīmīgu pagrieziena punktu Eiropas digitalizācijas ceļā. Kopā šie aspekti veido stabilu Eiropas digitālās identitātes satvaru, kas nodrošina vispārēju piekļuvi, uzticamību, drošību un sadarbspēju visā Eiropas Savienībā.

Ir stājusies spēkā Regula (ES) 2024/1183, ar ko izveido Eiropas digitālās identitātes satvaru. Satvars pilnvaro dalībvalstis nodrošināt ES digitālās identitātes (eID) makus iedzīvotājiem 24 mēnešu laikā pēc īstenošanas aktu pieņemšanas. Pieci īstenošanas akti tika pieņemti 2024. gada 28. novembrī, un tajos ir paredzēti noteikumi par eID maku pamatfunkcijām un sertifikāciju. Akti ir balstīti uz prasībām un specifikācijām, kas izstrādātas ES digitālās identitātes rīkkopai, un nodrošina maku vienādu īstenošanu visā Eiropā.

Tiek īstenoti liela mēroga izmēģinājuma projekti, lai pārbaudītu ES digitālās identitātes maka tehniskās specifikācijas un programmatūras prototipus dažādās nozarēs vairākās Eiropas valstīs. Šo izmēģinājuma projektu mērķis ir novērtēt maka izmantojamību tādos scenārijos kā piekļuve valdības pakalpojumiem, bankas kontu atvēršana un drošu tiešsaistes maksājumu veicināšana, piedaloties privātiem uzņēmumiem un publiskām iestādēm visās dalībvalstīs, Norvēģijā, Islandē un Ukrainā.